Ance 🇱🇻🇮🇸

Kaut kā nevaru noturēt uzmanību uz šo sarunu starp stāsta galveno varoni un viņa dāņu draugu vārdā Ole Blads. 😳

Atbraucu uz LV atpūsties no Islandes, bet vecāku mājās, meklējot pa plautiem lasāmvielu, atradu 39. gadā izdotu islandiešu romānu. Sāku lasīt, sailgojos Islandes.

Tagad atrodoties Latvijā nāk prātā islandiešu teiciens: "Rudens šopavasar iesākās agri".

Kaut kā jau tā ziema jāizvelk.

Pusaudze čato ar savu character AI nevis pilda mājasdarbus. Ieteicu, lai uzprasa, vai viņai iet pildīt mājasdarbus vai turpināt prokrastinēt.
Meita: "Should I do my homework or should I save the world?"
AI: "The world can wait, finish your homework first!"
😂

Skatos safotografēto pagājušā vasarā un turpinu izturēt ziemu.

Izdomāju pačekot, kas notiek siltumnīcā 29. decembrī.

Ja jau visi, tad es ar' 🐈‍⬛

Vīram joprojām izcils "BĒRNS VEMJ!!!" reflekss. Kamēr es tikai knapi paspēju acis attaisīt un sākt saprast, kas notiek nakts vidū, šis jau bija uzlēcis kājās un trīs soļos sasniedzis bērnistabu ar visu vemjambļodu un dvieļiem.

Bērniem tematiskā diena skolā - nākt ar jebko citu skolas somas vietā. Izlaižot savējos pie skolas, nodomāju, cik manējie pieticīgi ar zupas katlu un spilvendrānu, vērojot devītklasnieku no bagāžnieka izceļam mini ledusskapi.

Galvenais, ka mīl.

Darbā dalīja kaut kādu pusfabikrātu kūku, pagaršoju - tāda kā pārsalda meduskūka, tikai ar piparkūku garšu un sakaltusi. Atnesu mājās ģimenei, pabrīdinot, ka pretīga. Vīrs šokā - esot slavens 🇮🇸 Ziemassvētku našķis, kam pat ir sava draugu grupa Facebookā 😄
Kaut kas nav viņiem ar garšas kārpiņām.

Ak, nekad nepārstājiet ticēt, ka jūsu pazudušais mājdzīvnieks atradīsies. Islandē jau otro reizi lasu šādu stāstu. Atradies kaķis, kas bija pazudis pirms 13 gadiem (ar čipu), atgriezts ģimenē. 😍 Iespējams kaut kad dzīvojis pie citiem, bet vispār noķerts kā klaiņojošs.

Interesanta izrādes struktūra - puse skatītāju vēro darbību, kas norit mājā iekšā, otra puse to, kas laukā (sienas otrā pusē). Starp "iekšu" un "āru" apbrīnojami saskaņotas un laikā precīzas aktieru saspēles un pārvietošanās. Pēc pauzes skatītāji samainās pusēm un vēro izrādi vēlreiz.

Vecākā meita vairs negrib adventes kalendāru ar konfektēm (bērnišķīgs pasākums 🤭).

Nu tad...

Atnāku mājās un redzu uz galda jaunu grāmatu isl. valodā. Ja jūs esiet manas paaudzes vai vecāki, noteikti uzminēsiet, kas tā ir. 😉
Domāju, ka mūsu pusaudzei obl. literatūra skolā. Nē, vīram sākusies fāze "pārlasīt klasiku".

Ko tu darīsi, kad izaugsi liels?
Strādāšu uz ekskavatora vulkāna izvirduma zonā, būvēšu ceļus uz vēl neatdzisušas lavas.

🤯

Kamēr neviens neesam mājās, kaimiņiene saceļ paniku, ka redzējusi mūsu suni uz ielas. Izķidājam visus saziņu kanālus, noskaidrojam, ka mūsējais mājās guļ. Kaimiņiene ārprātā nokaunējusies, bet es nevaru vien viņai ieskaidrot, cik pateicīga esmu par to, ka viņa nebija vienaldzīga.

Ir tādi skolotāji, kas, izlabojuši matemātikas kontroldarbu, pievieno arī savu sakāmo otrā lapas pusē, kur skolēns aiz garlaicības radoši izpaudies ne pa tēmu. 😍

Dzīvoju tuvāk galvaspilsētai. Šai bildē lauki salas dienvidos.

Tikai tagad pie katras dziļākas sarunas pašiem liksies, ka spēlējam podkāstos. 😄

Vecāki filozofiski pļāpā par dzīvi. Pusaudze no blakus istabas: "Beidziet šitā runāt, it kā jūs būtu kaut kādā podkāstā!"

no bluesky 🤷‍♀️

Es domāju, ka uzceps jaunu stāvlaukumu diezgan ātri, ne uz lavas, bet tur, kur tuvākais no lavas brīvais pleķis, no sākuma ar pliku grants virsmu, lai var jau vērt vaļā un bizness rullē uz priekšu. 😜 Tik varbūt lielāks gabals ar kājām būs jāiet līdz ieejai.

Ļoti dramatisks Facebook feed šodien. Nebūtu sašķūrējuši tos vaļņus, Zilā lagūna uz šo brīdi būtu jau vēsture.

Ea par bluesky uzzināju tiktokā. Nav ļaunuma bez labuma.

Viengad izdomāju, ka pāriešu uz virtuālo, un nenopirku papīra plānotāju. Izturēju līdz martam. Tagad vairs tādus muļķīgus eksperimentus neveicu.

Ieraksti?

Eh... nekur nav labi

Mainu sausu vējainu kailsalu pret jūsu sniegu.