Šim pilnībā piekrītu! Mērķim ir jābūt skaidram jau primāri. Turklāt tam ir jābūt 100% Tavam paša mērķim, mērķim par ko deg sirds, nevis kaut kam tādam, ko uzspiež sabiedrība, ģimene vai vēl sazin kas.
Neatņemamas veiksmīgas pašrealizācijas sastāvdaļas ir spēja palikt pietiekami produktīvam, augsta pašdisciplīna un patiesa vēlme izaugt.
Es neesmu jaunā gada apņemšanos fans, bet šoreiz, kad dzīve bija viegli pussabrukusi, tas palīdzēja savākties. Jāsaka, ka man veicas tīri labi. Joprojām ir lietas, ko uzlabot, taču es lepojos ar sevi.
Kad šķiet, ka vētra ir norimusi un viss beidzot ir labi, stulbā zemapziņa uzplēš visu no jauna caur emocionāli pārsātinātiem, traumējošiem, aplamībā balstītiem sapņiem. Kaut nu rētas dzītu nedaudz ātrāk!
Meklēju mieru, spēku un pazaudēto sevi. Vai jauno sevi. Šis gads tik daudz ko iemācīja. Tagad atliek vien visas mācības saskatīt, pieglabāt un iet jaunajā gadā ar plaši atvērtu sirdi un prātu. Es nezinu, vai esmu tam gatava, bet es zinu, ka es mēģināšu.
Svētki nebija viegli. Nepamatots satraukums, lai viss būtu ne vien labi, bet I-D-E-Ā-L-I. Viens nevajadzīgs skandāls. Grūtības savākties, arī atšķirīgu standartu pieņemšanas grūtības. Pa virsu viens progresējoša Alcheimera pacients, kurš atsakās no palīdzības. Pērn uzņemt šķita nedaudz vienkāršāk.
Vadoties pēc citu cilvēku radītiem priekšstatiem, veidojot ne savā pieredzē balstītus pieņēmumumus, var iebraukt baigajās auzās. Kļūdas es atzīt protu, bet tarakānu inde vēl visus nav piebeigusi.
Mariuss bija lielisks! ❤️ Patiešām priecātos, ja viņš uzvarētu. Vecāki var būt lepni ar savu puiku. Ieguldīts varen lielisks darbs!
Vai mēs talantus paši sev atzīstam tikai tad, kad obligāti kāds cits to ir atzinis par talantu? Kas validē talanta esību? Pieticība reizēm atstāj ēnā dimantus, kamēr saulē gozējas pašpārliecināti laukakmeņi.
Es vienkārši zinu, ko es gribu. Bez vietas variācijām vai diskusijām. It kā tā ir laba īpašība, bet tas reizēm sarežģī visu tiktāl, ka es ik pa laikam attopos uz šosejas, lai brauktu uz 300 km attālu veikalu pakaļ ĪSTAJAI lietai.
Mīlu karstas, argumentētas, cieņpilnas diskusijas ar jēgpilniem pretējiem viedokļiem. Liek paraudzīties uz lietām no tāda skatu punkta par ko nekad nebiju aizdomājusies, liek labāk noformulēt pašai savu viedokli, nebaidīties atzīt sakāvi un mainīt priekšstatus par pasauli.
Cik naudas kokus optimāli vajadzētu ieviest, lai beidzot varētu dzīvot bēdu nezinādama? 🧐
Vai eksistē kāda motivējoša un tiešām palīdzoša veselīga dzīvesveida/fitnesa aplikācija, kuru būtu vērts izmēģināt?
Vai ne? Vēlu īpaši karstu katlu ellē! :)
Ļoti pārdzīvoju par Gruziju. Kā vienai valstij neapnīk čakarēt pārējiem dzīves!
Visus šos gadus ir bijis diezgan vienkārši - kad lejā ir viņš, tad es viņu ceļu un otrādi. Tā teikt, sajūtot attiecību dinamiku. Es neprotu dzīvi tā, ka bēdīgi ir abiem. Mums ir lieliski draugi, kas uzmundrina, bet sadzīve ir jāvada diviem vien. Trūkst iekšējo resursu.
Spēka treniņi ir brīnišķīga lieta, ko sev nodarīt, bet vai kāds, lūdzu, varētu man palīdzēt piecelties no dīvāna?
Man ir tieši tāpat! Tāpēc veiksmīga "ikdienas asistenta" izvēle ir ļoti būtiska. 🙏🏻
Kaut kā svarīga nespēšana salasīt plānotājā noteikti varētu radīt pamatīgu trauksmi. Labi, ka eksistē arī alternatīvas izvēles iespējas. 🙏🏻
Mana "lietu pārnešana uz rītdienu" strādā ar vienmēr pa rokai esošu korektora lentu. Švīkāties gan man nepatīk.
Jā! 100% piekrītu. Jāsaka, ka esmu izkopusi arī pietiekoši glītu rokrakstu, kas šo pasākumu padara vēl baudāmāku un estētiskāku. To sajūtu tehnoloģijas nespēs aizvietot.
Esmu pieņēmusi ikgadēji ļoti svarīgu lēmumu - esmu izvēlējusies savu 2025. gada plānotāju. Mana senatnīgā dvēsele neuzticas nedz savai vecajai galvai, nedz elektroniskajiem kalendāriem, varat pat nemēģināt. Tāpat ticu, ka plānotājs var būt lielisks pašizaugsmes rīks un ikdienas palīgs.
Visgrūtāk ir pieņemt to cilvēku nenovēršamo zaudējumu, kam Tu uzdrošinājies atklāt sirds visdziļākās rētas, jo nu šie gan ir cilvēki uz mūžu, šis ir pa īstam, tas nepazudīs. Un pazūd. Esmu nudien skrējusi pakaļ pietiekami ilgi, bet es nedrīkstu nomaldīties no sava ceļa.
Dvēseles stāvoklis: sushi vaig'. 🍱
Lai līdz šim nonāktu, man vēl nedaudz jāpiestrādā. 😃
Strādāt pie attiecībām, strādāt pie fiziskās veselības, strādāt pie mentālās veselības, strādāt ar sevi, strādāt ar savām emocijām, strādāt pie savas sociālās dzīves. Bet kad tad lai patiešām strādā? 🧐
Abonēju jau no pašiem pirmsākumiem un tā, manuprāt, ir viena makten lieliska iniciatīva, kā nepagurt ziedot, cik nu katram rocība ļauj, un kā neapzināti nepierast pie tām šausmām, kas notiek Ukrainā.
Oo, jā, patiesi ir. 😄
Ļaunākais murgs. 👀
Gaidas, kā izrādās, var būt ļoti mokošas. Tās rada aktīvas darbības ilūziju - es taču gaidu. Gaidas arī nogurdina. Tās atņem minūtes, stundas un dienas, kas varēja būt produktīvas, bet Tavas domas vienkārši bija citur, jo ja nu Tev piezvanīs tieši šodien, jo ja nu...
