šŗš¦ Odesa Å”onakt - nemitÄ«gi sprÄdzieni, liesmas un pilsÄta dÅ«mos! UzskatÄmi var redzÄt - cik ļoti Putins ir izslÄpis pÄc miera sarunÄm un miera. ŠŠøŃā¦ viens vÄrds, nozÄ«mes dažÄdas!
Ā«ŠŠ° Š¼ŠøŃ, Š ŃŃŃŠŗŠøŠ¹ Š¼ŠøŃĀ» varbÅ«t daži naivi tulko kÄ āFor peace, Russian peaceā?
VarbÅ«t zÄ«mÄ«gi, ka laikÄ, kad pasaulÄ tiek runÄts tik daudz Å”ausmÄ«gu muļķību, Oskaru iegÅ«st gudra latvieÅ”u filma, kurÄ netiek pateikts ne vÄrda. Apsveicu Straumes komandu! š
š“ KÄ jau iepriekÅ” skaidri teicu - ir jÄliek punkts Å”im politiskajam purvam, kuru koalÄ«cijas partijas radÄ«ja pÄdÄjo divu mÄneÅ”u laikÄ! Å obrÄ«d acÄ«mredzamÄkÄ, racionÄlÄkÄ un pamatotÄkÄ (nu jau arÄ« pÄrliecinoÅ”i VIENÄŖGÄ) izvÄle Latvijas Bankas prezidenta amatam ir MÄrtiÅÅ” KazÄks!
ā ļøTas ir Å”okÄjoÅ”i! JaunÄ VienotÄ«ba, premjerei Evikai SiliÅa esot klÄtienÄ, kopÄ ar StabilitÄtei un Alekseju Rosļikovu, ProgresÄ«vajiem un ZZS bloÄ·Ä Saeimas Ärlietu komisijas sagatavotÄ lÄmumprojekta (Par atbalstu Gruzijai) nonÄkÅ”anu Å”odienas darba kÄrtÄ«bÄ!!! PieprasÄm ÄrkÄrtas sÄdi 13:30! š¬šŖ
(4) SvarÄ«gi apzinÄties, ka brÄ«vÄ«ba, neatkarÄ«ba un demokrÄtija tieÅ”i Å”obrÄ«d piedzÄ«vo visbÄ«stamÄko uzbrukumu Å”ajÄ gadsimtÄ ne tikai GruzijÄ, UkrainÄ un MoldovÄ, bet arÄ« mÅ«su NATO un ES valstÄ«s. TÄs nosargÄÅ”ana ir to cilvÄku rokÄs, kas neliecas, nepadodÄs un neklusÄ. āļø
(3) bijuÅ”Äs Gruzijas vÄstnieces LatvijÄ, diplomÄtes Tea Maisuradze nepakļauÅ”anÄs un lÄmums atkÄpties no vÄstnieces amata, lai nostÄtos vÄstures pareizajÄ pusÄ.
BrÄ«vÄ«bu var tik Ätri zaudÄt, bet ļoti smagi atgÅ«t.
(2) lai cÄ«nÄ«tos par savÄm tiesÄ«bÄm dzÄ«vot brÄ«vÄ, neatkarÄ«gÄ un demokrÄtiskÄ GruzijÄ, kas piederÄ«ga kopÄ«gai Eiropas nÄkotnei.
Spilgts un drosmÄ«gs pretoÅ”anÄs piemÄrs, kas ir iedvesmas avots ne tikai Gruzijai, bet ikvienam, kurÅ” tic demokrÄtijas ideÄliem -
š¬šŖ āGruzija nav Krievija, bet Eiropa!ā
Ar Å”Ädiem vÄrdiem un pÄrliecÄ«bu Å”obrÄ«d Gruzijas tauta pulcÄjÄs ielÄs un cÄ«nÄs par savas valsts nÄkotni EiropÄ, pret nonÄkÅ”anu Krievijas pakļautÄ«bÄ. Valstij un nÄcijai vÄsturiski tik nozÄ«mÄ«gÄ brÄ«dÄ« tÄ parÄda pretoÅ”anÄs spÄku, (1)
šŗš¦ Golodomors (ukraiÅu: Š³Š¾Š»Š¾Š“Š¾Š¼Š¾Ń ā ābada nÄveā) bija padomju varas mÄkslÄ«gi izraisÄ«ts bads Ukrainas PSR un ukraiÅu apdzÄ«votajÄ KubaÅas novadÄ 1932. un 1933. gadÄ. Å ajÄ traÄ£ÄdijÄ gÄja bojÄ vairÄki miljoni cilvÄku, un to uzskata par vienu no lielÄkajÄm un nežÄlÄ«gÄkajÄm katastrofÄm Ukrainas vÄsturÄ.
š±š» MÅ«su tautas traÄ£Ädija, kas pirms 11 gadiem satricinÄja visu Latviju un izdzÄsa 54 cilvÄku dzÄ«vÄ«bas, ir atstÄjusi dziļas rÄtas mÅ«su sabiedrÄ«bÄ.
LÄ«dzjÅ«tÄ«ba bojÄgÄjuÅ”o Ä£imenÄm, draugiem un tuviniekiem. Lai viÅu piemiÅa bÅ«tu dzÄ«va mÅ«sos.
