Svētdien, 22. martā, kad notiks atvadīšanās no režisora Jāņa Streiča, Vērmanes dārzā visas dienas garumā būs skatāmas režisora filmas.
13.03.2026 13:41
👍 0
🔁 0
💬 0
📌 0
Svētdien, 22. martā, kad notiks atvadīšanās no režisora Jāņa Streiča, Vērmanes dārzā visas dienas garumā būs skatāmas režisora filmas.
Tiesa skatīja gadījumu, kurā Bulgārijas pilsone, kas dzimšanas brīdī piereģistrēta kā vīrietis, pārvācās uz Itāliju. Vēlāk viņa vērsās pie Bulgārijas tiesībsargājošajām instutūcijām, lai izmainītu dzimuma marķējumus dokumentos, tomēr viņas prasību noraidīja.
– Pasaki, kad tu nomirsi, vai no tevis paliks kaut kas tāds – kā kurmjādiņa vai gliemeža mājiņa? Lai tad, kad tu esi nomirusi, tu tomēr it kā būtu?
Pāragri mirušās rakstnieces Lilijas Berzinskas stāsts bērniem no mūsu arhīva.
šīs lodžijas, kāpņutelpas un garāžas ir tādas
tās pārklātas ar to
kas nu bija palicis no kara
Ievas Vieses dzejoļi.
Kad tu esi redzējis īsta mākslinieka gleznu, tad pasauli pēc tam redzi jau viņa acīm. Parīzē Sēna ir zaļa kā Markē gleznās. Visa Boloņa ir brūna kā Morandi. Bet, kad paskaties mazliet ilgāk uz sniega čupu – tas jau ir Korovins.
Joņeva atvadu vārdi Romānam Korovinam.
Platformas "manabalss.lv" iniciatīva par valsts atbalstu sensoriem un insulīna sūkņiem visiem 1. tipa diabēta pacientiem savāca vairāk nekā 12 000 parakstu. Saeima atzina tehnoloģiju medicīnisko nepieciešamību, tomēr kompensācija joprojām pieejama ierobežotām pacientu grupām.
47 gadu vecumā mirusi rakstniece, tulkotāja un ilustratore Lilija Berzinska.
"Satori" izsaka visdziļāko līdzjūtību rakstnieces ģimenei un tuvajiem.
"Satori" redakcija par labākajām atzinusi Ketijas Jurčenko, Antras Čepules un Sofijas Salmgriezes esejas, kas tiks publicētas žurnālā.
Kāpēc uzsvērt augus kā cilvēka aklo punktu? Vai tas pats neattiecas arī uz ķērpjiem, sēnēm, kukaiņiem, nemaz nerunājot par mikroorganismiem – īsāk sakot, uz visu, kas nav harismātiska megafauna un cilvēkam nešķiet kā sevis paša (izkropļots) atspoguļojums?
Gaidām pavasara zaļošanu.
Ekspozīcijā būs skatāms mākslinieku dueta "MAREUNROL’S" jaundarbs, kas tapis dialogā ar modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām – eksperimentālās modes notikumu ciklu, kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados.
"Dalībvalstīm, iestādēm un organizācijām jārīkojas saskaņā ar ES sankcijām un jāizvairās platformēt personas, kuras aktīvi atbalstījušas vai attaisnojušas Kremļa agresiju pret Ukrainu," teikts ES paziņojumā.
Dzejnieces balss ir pašironiska un ievainojama, tā reflektē par mīlestību, seksualitāti, bailēm, sociālajām lomām un gaidām, kā arī par nespēju pilnībā piederēt vai tikt saprastai.
Programma "Vēstules jaunam dzejniekam" tapusi festivālam "Baltijas Mūzikas dienas 2026".
Turpinot sadarbību ar Rīgas cirku un starptautiskajiem partneriem, festivāls pulcēs mūziķus un komponistus no vairāk nekā desmit valstīm, kā arī piedāvās dažus pārsteigumus virtuālajā vidē.
Meļķe ir vairāk nekā tikai vēl viena zvaigznīte pie latviešu literatūras debesīm. Citu jauno dzejnieku gadījumā dot krājumam nosaukumu "Gaudu dzejoļi" un ievietot tajā savu portretu, no kura nolūkojas melanholiskas acis, kamēr aiz ausīm aizspraustas puķītes, šķistu pretenciozi vai anahroniski.
Ministru kabinets apstiprinājis likumprojektu, kas paredz, ka "Goru" pārvaldīs nodibinājums, kurā sastrādāsies Rēzeknes pašvaldība, SIA "Austrumlatvijas koncertzāle "Gors"", Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti".
Starptautiski pētījumi norāda, ka katra pašnāvība var ietekmēt no 6 līdz pat 135 cilvēkiem. Latvijā 2024. gadā tika reģistrēti 250 pašnāvības gadījumi, kas nozīmē, ka katru gadu potenciāli no 1500 līdz pat 33 750 cilvēkiem Latvijā var piedzīvot šāda zaudējuma sekas.
Papildu uzmanību Latvijas bērnu literatūrai šogad vairo arī fakts, ka 2026. gada Hansa Kristiana Andersena balvas ilustratoru īsajā sarakstā iekļauta latviešu māksliniece Gundega Muzikante.
Pasākums pievērsīsies tādām grāmatām kā Rozi Braidoti "Nomadiskie subjekti", Janas Kukaines "Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā", Ievas Melgalves tulkotajam Īsas Kosovskas-Sedžvikas rakstam "Džeina Ostina un masturbējošā meitene" u. c.
Tad sestajā mācību gadā tev auditorijas priekšā nosēžas Miervaldis Polis, lai paziņotu, ka tavs viss iepriekšējais mākslas vēstures redzējums ir viena liela kļūda un tāpēc aizmirstams un no šī brīža tas vispār vairs nebūs franču parks, bet gan angļu dārzs.
Atvadu vārdi Miervaldim Polim.
"Roblox" pārstāvji ir uzsvēruši, ka dara visu iespējamo, lai novērstu bērnu ļaunprātīgu seksuālu vai ekonomisku izmantošanu platformā. Taču gadi ar nebeidzamiem skandāliem liek viņu aizstāvībām izklausīties pēc tukšiem vārdiem.
Par bērnu un jauniešu vidū populāro videospēļu platformu "Roblux".
Luga "Neglītenis" sarakstīta 2007. gadā – tā ir satīriska un skumja komēdija par iedomātām sabiedrības normām, skaistumu, panākumiem, identitāti un tās zaudēšanu.
"Kim? Open Call 2026" laureātes Paulas Punkstiņas izstāde "Rūpju bultas" pietuvojas identitātei kā ievainojamai robežstāvokļa struktūrai. Svārstoties starp ievainojamību un pretošanos, rotaļīgumu un distanci, darbi iezīmē to, kā subjektivitāte pielāgojas spiedienam, tomēr pilnībā neizzūd.
Andris Nelsons ir strādājis kā Bostonas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs jau 12 gadus, un vēstulē, kuru Nelsons adresēja orķestra mūziķiem un darbiniekiem, diriģents raksta: "Lai gan šis nav lēmums, ko gaidīju vai vēlējos, esmu nelokāmi apņēmīgs kalpot jums un mūsu kopīgajam darbam."
Pajautājot par Samsonu un Dalilu latviešu jauniešiem, lielākā daļa būtu tikpat apmulsusi kā Šalamē. Pasniedzējam, kurš strādā ar studentiem šobrīd, ir jāiegaumē, ka reti kuru atsauci uz Rietumu kultūras klasiku var uzskatīt par pašsaprotamu.
Par Z paaudzes attiecībām ar kultūras mantojumu.
Orbāns un Fico mācās viens no otra, kā izkropļot parlamentāro demokrātiju, turklāt no viņiem mācās arī grupējumi Latvijā, kuri cer šogad nākt pie varas pēc Saeimas vēlēšanām. Lai pakāpeniski nožņaugtu demokrātiju, jāsper konkrēti soļi.
Par Ungārijas un Slovākijas attiecībām ar Ukrainu.
Gājiens vedīs cauri Rīgas centrālajām ielām un parkiem, noslēdzoties Kronvalda parkā. Šogad gājiena maršrutā iekļautas arī vietas, kurās pieminēs divas spēcīgas Latvijas sievietes – Annu Rūmani-Ķeniņu (1877–1950) un Frīdu Olavu (1878–1971), novērtējot viņu ieguldījumu izglītībā.
