Jānis Lapinskis

medus, maize, piens

Pietiks šogad bites kaitināt. Pārsteidzoši labi ienesa.

Jaunieši vienmēr gatavi darīt/patērēt lietas, kas iepriekšējām paaudzēm šķiet nepareizas/sūds/"metasūds". Tas laikam protests pret virzīšanos ārā no komfortablās bērnības uz nesaprotamo un pretrunām pilno pieaugušā dzīvi.
Tikai jēgas no tā 0. Smieklīga tā murgošana par Latvijas Vārda Nešanu Pasaulē.

Un tā ir atgriešanās jau izslimotā pagātnē.

ASV loma globāli ir tik liela, ka nekas, kas tur notiek, nav tikai viņu iekšēja lieta. Neizbēgami tas novedīs pie politekonomiskas stulbenizācijas arī citur.

"Novēlam Jums laimīgu dzīvi" tomēr ir mazliet par skarbu.

15.04.2025. rīta migla. Putnu skaņa jāpiedomā klāt.

Nesapratu argumentu. Tad viš ir labs politiķis? Vai labs biznesmenis? Manuprāt ne viens ne otrs tādā tradicionālā/civilizētā izpratnē. Bet bandītiska reiderisma un grifta ģēnijs neapšaubāmi.

ok, bet ja reiz viņš tik sūdīgs biznesmenis, kāpēc viņu republikāņi bīdīja, šobrīd jau pielūdz, un jā - viņš ir kļuvis par asv prezidentu. biznesu nolaišana podā viņam ir kkā skādējusi? nauda ir tiki cipariņi, vara ir viss.

Nepiekrītu. Viņš sistemātiski, mērķtiecīgi un profesionāli vairo haosu un iznīcību, lai uz tā fona pastumtu tālāk atļautā robežas, sagrābtu vēl vairāk varas un sagrautu jebkādas pilsoniskās institūcijas. Un viņš ir fantastiski disciplinēts un metodisks. Perfekts-ģeniāls psihopāts-grifteris.

Nāk un kāpj katlā iekšā.

Darkteiblu mazliet lietoju. Ir ļoti līdzīgs Lightroomam. Nav tik plašu iespēju un mazliet neērtākas dažas lietas. Galvenā problēma bija pārorientēties prom no tik pierastā Lightroom.

Daugavas grīvas "evolūcija" 18. un 19. g.s. (prof. Gunta Eberharda interpretācija).
Komētas forts un Daugavgrīvas cietoksnis arī ir objekti, par kuriem internetā atrodams blāķis muļķību. Interesanti, ka Komētas forts (sākotnējais/īstais) līdz 1709. gada Daugavas megapaliem bija upes labajā krastā.

Patiesi universāla lieta. Atminu kā 90-tajos un 00-tajos "visiem riebās" 70-to un 80-to gadu auto dizains. Pagāja gadiņi un nu tā ir izsmalcināta klasika.
Darbojas gan arī pretējā virzienā. Piemēram, dabas aizsardzības idejas dažas ļoti sūdīgi noveco.

Cilvēkā gluži labi var sadzīvot apbrīnojama tunsonība un dziļa inteliģence, šaurprātība un viedums. Katram savas trīs (citiem vairāk) priedes, kurās maldīties. Tā nav problēma. Problēma ir iekš to, ka cilvēkam, kurš kaut ko ir sasniedzis kādā-vienā jomā, jautā viedokli par citām tēmām. Nevajag.

Kūst un kāpj. Kur problēma?

Barenca jūras krasts pašos Norvēģijas ZA.
Arī glacioizostāzija ar ātrumu ~10 mm/g. Atšķirībā no Botnijas līča, krasta nogāze ir ļoti stāva un apstākļi dzīvajai dabai ir paskarbi, tāpēc labi var saskatīt senās krasta līnijas, kuras "ierakstījušas" dažu tūkstošu gadu ilgu zemes "pacelšanos".

Baltijas j. ziemeļos glacioizostāzija turpināsies vēl ilgi. Apmēram pēc 2k gadiem, varētu pat notikt tā, ka viss Botnijas līča ziemeļu gabals "atdalās" no jūras (pa Kvarkenu) un kļūst par saldūdens ezeru. Tas tomēr varētu arī nenotikt dēļ glacioeistāzijas (ūdens līmeņa celšanās kūstot ledum).

apmēram 7 miljoni miljardu tonnu = 7*10 divdesmitpirmajā pakāpē kilogramu.

Tā ir Baltijas jūra.
Galējos Botnijas līča ziemeļos jūra "atkāpjas". Iemesls - glacioizostāzija - zemes garozas pacelšanās ledāja masas izraisītajam "iespiedumam" lēnām izlīdzinoties. Šobrīd vertikālais ātrums ir aptuveni 9 mm/gadā.

Ar naudu (pat ļoti lielu) varētu nenozīmīgi pacelt dzimstību, bet lai to panāktu, visa valsts būtu sociālpolitiski jāpārkārto tāāālu pa kreisi. Nekas vairs nepacels dzimstību virs mirstības tajās valstīs, kur tā ir zem. Tikai kolosālas globālas katastrofas un atkrišana dziļos senlaikos.

Ar Saulkrastu "Balto kāpu" (attēlā) ir saistīts savdabīgs mūsdienu infotelpas fenomens - muļķību vairošanās/izplatīšanās.
Gandrīz visur, kur kaut kas ir rakstīts par šo objektu (arī vikipēdijā), atrodama nepatiesa info, ka Baltās kāpas nogāzē atsedzas devona smilšakmens. Tas nav smilšakmens.

Inčupes grīva 2024.03.25. un 2024.05.8.
Jūras krasta ģeoloģiskie procesi aktīvi pārveido un pārvieto mazo un vidējo upju grīvas. Inčupe ir "noliekta" uz ziemeļiem tāpēc, ka smiltis jūras krastā ceļo uz ziemeļiem (parasti).

Viņa tur stāveja uz 198 m augsta plauktiņa, bet tad kaķis viņu nogrūda zemē.
Šis laik tas gadījums, kad teksts nav nepareizs, bet vnk stulbs līdz žagām.

Cīņa ar krasta eroziju ir ļoti dārga izklaide. Īpaši dārgas ir aktīvās preterozijas būves - tādas kā Liepājas NAI būna. Dārdzības dēļ būna netika uzbūvēta garumā, kāds būtu vajadzīgs, lai droši "nosegtu" visu NAI krasta gabalu. To risina šovasar uzbūvētā lētākā "klasika" - akmens bloku bankete.

Ir aizaudzis/aizbiris. Pirms dažiem gadiem meklēju un pat neatradu.

I promise to donate for manufacturing masking nets for 🇺🇦 Ukraine 0.1 Eur for every share of this post and 1 EUR for new follower. My limit is 5000 EUR. Current followers 95.
Lets see if this works 👀👀

Būnas pieder pie t. s. "aktīvajiem" erozijas apsaimniekošanas risinājumiem. Tas nozīmē, ka šī būve visu laiku aktīvi ietekmē ūdens masu kustību savā tuvumā. Gar krastu ūdens masā ceļojošās smiltis netiek garām un uzkrājas vienā būnas pusē. Otrā pusē veidojas smilšu deficīts un pastiprinās erozija.

Bieži gadās, ka uzbūvējot vienu/dažas būnas, pēc laiciņa jābūvē vēl, lai glābtu nākamo krasta strēķīti. Būnas ir ļoti iedarbīgs krastkopības rīks, tomēr bezmaksas pīrādziņu nava - akumulācija ir iespējama tikai uz kaut kur citur notiekošas erozijas rēķina. Ar būnām to erozijas zonu var "bīdīt".

Neizrodas. Vienmēr izmet, ka "kaut kas nogāja greizi".

preterozijas būna Liepājas ziemeļos

Hmm.. varbūt atkal kaut ko par jūras krastu brokastīs?
Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir ar atrāvienu svarīgākais objekts Latvijā, kuru apdraud jūras krasta erozija. Lai šo problēmu apsaimniekotu, pirms pāris gadiem tika uzbūvēta Latvijā pirmā "preterozijas būna".
Turpmāk vēl 😉.